Kalicivīruss, kas pazīstams arī kā kaķu coryza, ir vīrusu slimība, kas skar kaķus. To izraisa Caliciviridae dzimtas vīruss. Kalicivīruss ir ļoti lipīgs un var ātri izplatīties starp kaķiem. Vīruss var izdzīvot vidē ilgu laiku, padarot infekciju viegli.
Ir vairāki kalicivīrusa (kaķu coryza) celmi, kas var izraisīt slimību, un precīzs pārnešanas un infekcijas veids var atšķirties.
Priekšmets
Kaķu kalicivīrusa (Feline coryza) pārnešana
Galvenie piesārņojuma avoti ir: saskare ar citiem slimiem kaķiem, grīdas, bļodas, pakaišu kastes, gultas un nemazgātas saimnieku rokas, kuri ir nonākuši saskarē ar inficētu kaķi.
Sazinieties tieši: Kaķi var inficēties tiešā saskarē ar citiem inficētiem kaķiem. Tas var notikt, mijiedarbojoties starp inficētiem dzīvniekiem, piemēram, skūpstoties vai laizot vienam otru, kā arī cīnoties vai ar inficētiem izdalījumiem, piemēram, izdalījumiem no deguna vai siekalām.
Sazināties ar netiešu: vīruss var izdzīvot uz piesārņotām virsmām, piemēram, rotaļlietām, pārtikas bļodām, būriem vai citiem priekšmetiem, un pēc tam caur šiem piesārņotajiem priekšmetiem var tikt pārnests uz citiem kaķiem. Piemēram, vesels kaķis var inficēties, ja tas samīļo rotaļlietu, kuru nesen izmantojis inficēts kaķis.
Aerogēns: Kalicivīrusu var izplatīt arī ar aerosoliem, kas ir mazas daļiņas, kas izdalās gaisā, kad inficēts kaķis šķauda vai klepo. Kaķiem, kas atrodas slēgtā telpā, piemēram, dzīvnieku patversmē vai kaķu grupā, kas dzīvo kopā, var rasties vīrusa pārnešanas risks.
Kalicivīruss var izdzīvot nedēļu uz objektiem vai vietām, ar kurām inficētais kaķis ir nonācis saskarē.
Pēc inficēšanās, kaķi vīrusu var pārnēsāt apmēram 30 dienas cauri deguna izdalījumi un acs. Pēc šī perioda vīrusu var pilnībā iznīcināt. Mazāk nekā 50% kaķu var pārnēsāt vīrusu 75 dienas un atkārtoti inficēties pēc atveseļošanās.
Kalicivīrusu ir ļoti grūti iznīcināt kaķu grupā.
Kaķu kalicivīrozes simptomi
Kalicivirozes klīniskās izpausmes var atšķirties atkarībā no vīrusa celma un kaķa veselības stāvokļa. Bieži sastopamie simptomi ir:
Deguna un acu sastrēgums: Kaķim var būt daudz, ūdeņaini deguna un acu izdalījumi. Tie var izraisīt garozas veidošanos ap degunu un acīm.
Šķaudīt: Inficētais kaķis var bieži šķaudīt.
Mutes čūlas: Daži kalicivīrusa celmi var izraisīt sāpīgas čūlas mutē un mēlē. Tie var apgrūtināt ēšanu un rīšanu.
Pārmērīga siekalošanās: Sāpju un diskomforta dēļ mutē kaķis var pārmērīgi izplūst.
Apātija un apetītes zudums: kaķis var būt mazāk aktīvs un var atteikties no ēdiena sāpju dēļ.
Drudzis: kaķim var attīstīties viegls vai mērens drudzis.
Smagos gadījumos kaliciviroze var izraisīt pneimoniju, artrīts un citas komplikācijas. Jauni kaķi, vecāki kaķi un tie, kuriem ir novājināta imūnsistēma, ir vairāk pakļauti smagām slimības izpausmēm.
Slimības klīniskās formas
Viegla forma: Šī ir visizplatītākā kalicivīrusa forma, un to raksturo viegli vai vidēji smagi simptomi. Kaķim var rasties deguna nosprostošanās, šķaudīšana, izdalījumi no acīm un čūlas mutē. Kaķim parasti saglabājas apetīte, un vispārējā veselība ir salīdzinoši laba. Šādā formā kaķis var atgūties dažu nedēļu laikā bez īpašas ārstēšanas.
Starpforma: Šai formai raksturīgi nopietnāki simptomi un tā var ietekmēt kaķa vispārējo stāvokli. Papildus parastajiem simptomiem, piemēram, aizlikts deguns, šķaudīšana un čūlas mutē, kaķim var būt drudzis, pārmērīga siekalošanās, apetītes zudums un letarģija. Dažreiz var rasties papildu komplikācijas, piemēram, pneimonija vai artrīts. Lai palīdzētu kaķim atgūties, bieži ir nepieciešama simptomātiska un atbalstoša ārstēšana.
Smagā forma: Šī ir visnopietnākā kalicivīrozes forma un var būt letāla. Šajā formā simptomi ir intensīvi, un kaķim ir plašas un dziļas čūlas mutē, asiņošana, smags un sāpīgs mutes iekaisums, apgrūtināta barošana un rīšana, augsts drudzis un smaga letarģija. Kaķis var pilnībā atteikties no pārtikas un ūdens. Ārstēšanai jābūt intensīvai un var ietvert antibiotiku, pretiekaisuma līdzekļu un rehidratācijas terapiju. Dažreiz var būt nepieciešama zobārstniecības vai ķirurģiska iejaukšanās, lai ārstētu saistītās komplikācijas.
Kalicivīrusa (Feline Coryza) ārstēšana
Kalicivirozes (kaķu coryza) ārstēšana galvenokārt ir simptomātiska un atbalstoša, jo pašlaik nav pieejama specifiska pretvīrusu terapija. Terapijas mērķis ir atvieglot simptomus, uzturēt kaķa hidratāciju un uzturu, kā arī novērst vai ārstēt ar to saistītās komplikācijas.
Šeit ir daži svarīgi kaķu kalicivīrusa ārstēšanas aspekti:
Atbilstoša uzraudzība un aprūpe: Kaķis rūpīgi jāuzrauga, lai novērotu simptomu attīstību un laicīgi iejauktos stāvokļa pasliktināšanās gadījumā. Pārliecinieties, ka kaķim ir ērta, klusa vide un viņš pietiekami atpūšas.
hidratācija: Ir svarīgi nodrošināt, lai kaķis būtu pienācīgi hidratēts. Ja viņa atsakās dzert ūdeni, veterinārārsts var ieteikt intravenozu vai subkutānu šķidrumu, lai uzturētu šķidruma līdzsvaru.
Uzturs: Kaķis ir jāmudina ēst, pat ja tam ir čūlas mutē vai ir diskomforts. Var dot priekšroku mīkstiem ēdieniem, kuru konsistence ir mīksta un viegli košļājama. Dažos gadījumos veterinārārsts var ieteikt barot caur zondi vai barības vada caurulīti situācijās, kad kaķis atsakās ēst.
Simptomātiska ārstēšana: Lai mazinātu iekaisumu un sāpes, veterinārārsts var izrakstīt nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (AINS) vai citas pretsāpju zāles, kas piemērotas kaķiem. Deguna un acu pilienus var lietot arī, lai mazinātu sastrēgumus un izdalīšanos.
Sekundāro infekciju ārstēšana: Kaķiem ar kalicivīrusu var attīstīties sekundāras bakteriālas infekcijas, īpaši smagos gadījumos. Šādās situācijās var būt nepieciešamas antibiotikas, lai ārstētu saistītās infekcijas.
Atbalstot imūnsistēmu: Imūnsistēmas uzlabošana var palīdzēt cīnīties ar vīrusu un mazināt simptomus. Veterinārārsts var ieteikt uztura bagātinātājus, piemēram, C vitamīnu vai imūnstimulējošus līdzekļus, lai atbalstītu kaķa imunitāti.
Kaķu vakcinācija pret kaķu kalicivīrusu
Vakcinācijai ir izšķiroša nozīme kaķu kalicivīrusa profilaksē. Ir pieejamas kalicivīrusa vakcīnas, un tās bieži ir iekļautas regulārajos kaķu vakcinācijas grafikos. Ir svarīgi apspriest ar veterinārārstu ieteicamo kaķa vakcinācijas grafiku, ņemot vērā tā individuālās vajadzības.
Ir pieejamas vairākas vakcīnas, kas nodrošina aizsardzība pret kalicivīrusu. Vakcīnas var ievadīt kā daļu no kombinētās vakcīnas, kas aizsargā arī pret citiem izplatītiem stāvokļiem, piemēram, kaķu vīrusu rinotraheīts un kaķu panleikopēnija. Vakcīnas var ievadīt subkutānas vai intramuskulāras injekcijas veidā.
Vakcinācijas grafiki atšķiras un var pielāgot atbilstoši kaķa vecumam un veselības stāvoklim, kā arī specifiskiem riska faktoriem. Vakcinācija pret kalicivīrusu parasti sākas aptuveni 6-8 nedēļu vecumā un tiek turpināta ar regulāriem intervāliem, parasti ik pēc 3-4 nedēļām, līdz kaķis sasniedz 12-16 nedēļu vecumu. Pēc tam es esmu ieteicamas regulāras revakcinācijas lai saglabātu imunitāti.
Ir svarīgi ievērot veterinārārsta ieteikto revakcinācijas grafiku. Vakcīnas aizsardzības ilgums var atšķirties atkarībā no konkrētā lietotā produkta un vakcinācijas protokola. Regulāra revakcinācija ir būtiska, lai saglabātu atbilstošu imunitāti.
Vakcinācija pret kalicivīrusu ne visos gadījumos nodrošina pilnīgu aizsardzību. Tomēr pat tad, ja kaķis inficējas ar vīrusu, iepriekšēja vakcinācija var samazināt slimības smagumu un palīdzēt izvairīties no nopietnām komplikācijām.
Pasākumi, lai novērstu inficēšanos ar kaķu kalicivīrusu
Lai novērst inficēšanos ar kaķu kalicivīrusu (kaķu coryza), ir svarīgi apsvērt šādus pasākumus:
Nodrošiniet klusu un tīru vidi: kaķim jādzīvo tīrā un higiēniskā vidē. Regulāri tīriet pakaišu kasti un pārliecinieties, ka barošanas un ūdens zona ir tīra un droša.
Uzturiet pārtikas un ūdens bļodas tīras: Regulāri mainiet un mazgājiet ēdiena un ūdens traukus, lai izvairītos no piesārņojuma ar baktērijām vai vīrusiem.
Ierobežojiet kontaktu ar citiem nevakcinētiem kaķiem: Ja jūsu kaķis nav vakcinēts pret kalicivīrusu vai citām lipīgām kaķu slimībām, izvairieties no saskares ar citiem kaķiem, kuri nav vakcinēti vai kuru veselības stāvoklis nav zināms.
Aizsargājiet kaķa barību: Pārliecinieties, ka citiem kaķiem mājsaimniecībā vai apkārtnē nav piekļuves jūsu kaķa barībai, jo var būt slimības pārnešanas risks.
Personīgā higiēna: Pēc pieskaršanās vai glāstīšanas citiem kaķiem noteikti rūpīgi nomazgājiet rokas, lai izvairītos no baktēriju vai vīrusu pārnešanas.
Pārbaudiet jauno ģimenes locekļu veselības stāvokli: Ja ģimenē ievedat jaunu kaķi, pirms kontakta ar esošo kaķi pārliecinieties, ka tas ir vesels un pareizi vakcinēts.
Ir svarīgi apsvērt šos preventīvos pasākumus un rūpēties par sava kaķa higiēnu un vispārējo veselību, lai samazinātu risku saslimt ar kalicivīrusu vai citām kaķu slimībām. Vienmēr konsultējieties ar savu veterinārārstu, lai iegūtu papildu informāciju un personalizētus padomus par kaķu slimību profilaksi.
3 komentāri